Kas ir koriģējošie ieraksti? Uzkrāti ieņēmumi un izdevumi, nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi, kā arī perioda slēgšana

Koriģējošie ieraksti ir grāmatvedības ieraksti, ko grāmatvedībā veic perioda beigās, lai grāmatvedības dati patiesi atspoguļotu attiecīgā perioda situāciju. Ikdienas grāmatvedības uzskaite fiksē dokumentus to saņemšanas brīdī - rēķinus, bankas izrakstus, darba samaksas aprēķinus. Tomēr vairāki saimnieciskie darījumi netiek savlaicīgi noformēti ar dokumentiem: paveikts, bet vēl neizrakstīts pakalpojums, pagājušā gada jūlijā samaksāta apdrošināšana, kuras termiņš vēl turpinās, vai pamazām nolietojošs aprīkojums. Koriģējošie ieraksti reģistrē šos faktus, un tie ir tas, kas atšķir saturīgu peļņas vai zaudējumu aprēķinu no parastas papīru gūzmas.

Visi šie ieraksti kalpo vienam mērķim: ieņēmumu un izdevumu dalīšanai pa periodiem (cut-off) - katrā periodā tiek iekļauti tieši un vienīgi tajā nopelnītie ieņēmumi un radītie izdevumi neatkarīgi no tā, kad faktiski notikusi naudas plūsma vai noformēti dokumenti.

Četras galvenās grupas

1. Uzkrātie izdevumi - radušies, bet vēl neizrakstīti

Decembra elektroenerģija tiek patērēta decembrī, bet komunālo pakalpojumu rēķins tiek saņemts janvārī. Bez korekcijas decembra rezultāts tiktu mākslīgi uzlabots, bet janvāris - pārslogots. Uzkrājums eiro izteikts šādi:

Konts	Debets	Kredīts
6209 Administrācijas izdevumi	400
49 Uzkrātie izdevumi		400

Kad rēķins janvārī tiek saņemts, tas tiek segts no uzkrājuma, nevis attiecināts uz janvāra izdevumiem. Līdzīgi tiek grāmatoti uzkrātie procenti par aizdevumiem un neizrakstītie apakšuzņēmēju pakalpojumi.

2. Uzkrātie ieņēmumi - nopelnīti, bet vēl neizrakstīti

Konsultāciju uzņēmums martā pabeidz līgumdarbus 5 000 € apmērā, bet rēķins tiek izrakstīts aprīlī. Marts šos ieņēmumus ir nopelnījis, tāpēc marts tos arī reģistrē:

Konts	Debets	Kredīts
2910 Uzkrātie ieņēmumi	5 000
5001 Pakalpojumu ieņēmumi		5 000

Aprīļa rēķins vēlāk dzēš uzkrāto ieņēmumu aktīvu, novēršot ieņēmumu dubultu uzskaiti.

3. Nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi - nauda ir plūstusi, bet ekonomiskā būtība kavējas

Uzkrājumu pretstats. Tas notiek divos virzienos:

Nākamo periodu izmaksas (prepaid expense) - samaksātā apdrošināšana 1 200 € apmērā par nākamo gadu tiek grāmatota kā aktīvs un katru mēnesi tiek pakāpeniski norakstīta izdevumos (Debets 6209 / Kredīts nākamo periodu izmaksas, 100 € mēnesī).

Nākamo periodu ieņēmumi - klients janvārī samaksā 2 400 € par 12 mēnešu abonementu. Janvāris šo summu vēl nevar atzīt par ieņēmumiem; tā ir saistība - pienākums nodrošināt pakalpojumu vēl vienpadsmit mēnešus:

Konts	Debets	Kredīts
2710 Banka	2 400
4440 Saņemtie avansi		2 400

Katra mēneša beigās koriģējošais ieraksts atbrīvo 200 € (Debets 4440 / Kredīts 5001), kad pakalpojums faktiski ir piegādāts. Šis princips veido abonementu un SaaS grāmatvedības pamatu, kas ir automatizēts ieņēmumu atzīšanas sadaļā.

4. Aplēses - nolietojums un uzkrājumi

Dažas korekcijas reģistrē resursu patēriņu vai risku, ko neviens nākotnes dokuments nekad precīzi neapstiprinās. Iekārtas, kuras iegādes vērtība ir 6 000 €, ikmēneša nolietojums piecu gadu laikā:

Konts	Debets	Kredīts
6206 Nolietojuma izdevumi	100
1229 Uzkrātais nolietojums		100

Uzkrājumi (nedrošiem debitoru parādiem, garantijas saistībām) seko tam pašam loģikas principam - tie ir tagad aplēsti izdevumi pret aktīvu samazinošu kontu vai saistībām, kurus vēlāk koriģē atbilstoši reālajai situācijai. Šie ieraksti balstās uz profesionālu spriedumu (lietderiskās lietošanas ilgumu, atgūstamību), tāpēc tie ir daļa no grāmatvedības slēgšanas procesa, nevis ikdienas datu ievades. Šī atšķirība ir skaidrota sadaļā grāmatvedības uzskaite pret pārskatu sagatavošanu.

Storno ieraksti: nākamā rīts

Uzkrājumi ir aplēses, bet dokumenti nosaka galīgo summu. Vienkāršākais risinājums ir storno jeb pretējs ieraksts: jaunā perioda pirmajā dienā uzkrājums tiek iegrāmats ar pretēju zīmi, tāpēc, saņemot faktisko rēķinu, tas grāmatojas parastajā kārtībā, un neto rezultāts nostājas precīzi savā vietā. Jebkura starpība starp aplēstajiem 400 € un faktisko 412 € rēķinu automātiski attiecas uz jauno periodu. Galvenajā grāmatā, kas saglabā visus ierakstus bez to dzēšanas (append-only), uzkrājums, tā atcelšana un rēķins ir pilnībā redzami; nekas nav labots un audita izsekojamība ir nepārtraukta.

Perioda slēgšana praksē

Korekciju veikšana ir grāmatvedības perioda slēgšanas trešais solis pēc datu ievades un saskaņošanas, bet pirms pārbaudes un slēgšanas. Praktiskais darbu saraksts:

• neizrakstītās piegādes ārā (uzkrātie ieņēmumi) un iekšā (uzkrātie izdevumi);
• šajā periodā patērētie nākamo periodu izdevumi un ieņēmumi abos virzienos;
• piegādātajiem pakalpojumiem atbrīvotie nākamo periodu ieņēmumi;
• aprēķinātais pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo aktīvu amortizācija;
• uzkrājumu pārskatīšana, pamatojoties uz jaunu informāciju.

Pēc tam tiek sagatavota koriģētā apgrozījuma bilance, uz kuras pamata tiek veidoti finanšu pārskati, un periods tiek slēgts. Šajā brīdī noteikums par ieņēmumu un izdevumu dalīšanu pa periodiem stājas spēkā ne tikai teorijā, bet arī praksē - slēgtajā mēnesī vairs nav iespējams iegrāmatot nekādus datus.

Sistēmā Nordlet regulārās korekcijas izpildās pašas: ieņēmumu atzīšanas dzinējs atliek un atzīst abonementu ieņēmumus atbilstoši grafikam un darbojas automātiski, kad periods tiek slēgts, izmantojot POST /v1/ledger/periods/lock, savukārt pamatlīdzekļu nolietojums tiek grāmatots caur pamatlīdzekļu moduli. Tas, kas paliek manuāls (vienreizēji uzkrājumi un rezerves), tiek izpildīts ar POST /v1/ledger/journal/transactions/create pieprasījumu, ievērojot tādas pašas bilances un atvērta perioda validācijas prasības kā visiem citiem ierakstiem.

FAQ

Kas ir koriģējošie ieraksti vienkāršiem vārdiem?

Perioda beigu grāmatvedības ieraksti, kas reģistrē saimnieciskos darījumus, par kuriem vēl nav saņemti dokumenti (radušies, bet neizrakstīti izdevumi, nopelnīti, bet neizrakstīti ieņēmumi, patērētie priekšapmaksas pakalpojumi, aktīvu nolietojums), lai perioda rādītāji atspoguļotu tajā reāli notikušo.

Kāda ir atšķirība starp uzkrājumiem un nākamo periodu ieņēmumiem vai izdevumiem?

Laika virziens. Uzkrājums reģistrē ieņēmumus vai izdevumus pirms naudas plūsmas vai rēķina saņemšanas (nopelnīts vai radies tagad, dokumenti vēlāk). Nākamo periodu izmaksas vai ieņēmumi sadala jau samaksāto naudu periodos, uz kuriem tā ekonomiski attiecas (samaksāts tagad, patērēts vēlāk).

Kāpēc nākamo periodu ieņēmumi ir saistība, nevis ieņēmumi?

Tā kā nauda sedz vēl neizpildītu saistību. Priekšapmaksas gada abonements ir vienpadsmit mēnešu saistība pakalpojumu sniegšanai; tas pārvēršas ieņēmumos mēnesi pa mēnesim, pakalpojumu sniegšanas gaitā. Atzīstot to par ieņēmumu saņemšanas brīdī, periods tiktu mākslīgi uzpūsts un saistība noslēpta.

Kas ir storno ieraksts?

Precīzs uzkrājuma pretstats, kas tiek iegrāmats nākamā perioda sākumā. Tas ļauj reālajam rēķinam vēlāk grāmatoties parastajā kārtībā, kamēr neto izdevumi paliek periodā, kurā tie radās, saglabājot visu secību redzamu grāmatvedībā, nevis vienkārši labojot datus.

Kurus koriģējošos ierakstus var automatizēt?

Regulāros, uz noteikumiem balstītos ierakstus: nolietojuma grafikus, abonementu ieņēmumu atlikšanu un atzīšanu, kā arī regulāros uzkrājumus. Cilvēka iesaisti saglabā aplēses, kas prasa profesionālu spriedumu (lietderiskās lietošanas ilgums, atgūstamība, uzkrājumu apmērs), un vienreizēji uzkrājumi, kurus var sagatavot tikai persona, kura cieši pārzina uzņēmuma darbību.