Nolietojums vienkāršotā valodā: metodes, grafiki un grāmatvedības ievade
Kāpēc ilgtermiņa ieguldījumu vērtību noraksta izdevumos laika gaitā, nevis iegādes brīdī, četru galveno metožu salīdzinājums, pilns amortizācijas grafiks un tam atbilstoši ikmēneša grāmatojumi.
Nolietojums sadala ilgtermiņa aktīva izmaksas uz tiem periodiem, kuros tas reāli tiek izmantots. Iegādājoties iekārtu par 24 000 €, jūs neesat iztērējis 24 000 € šī mēneša ražošanai, bet gan pārvērtis naudas līdzekļus resursā, kas ražos piecus gadus. Nolietojums ir grāmatvedības instruments, kas to atspoguļo.
Tas tieši izriet no uzkrāšanas principa (matching principle): izdevumi attiecināmi uz periodiem, kuros aktīvs palīdz gūt ieņēmumus, nevis uz periodu, kurā tika apmaksāts rēķins. Tāpēc iekārtas iegāde pirmajā dienā nerada absolūti nekādus izdevumus, bet gan viena aktīva apmaiņu pret citu, kā tas skaidrots rakstā par divkāršā ieraksta grāmatvedību.
Sākotnējie dati
Jebkuram nolietojuma aprēķinam ir nepieciešamas četras lietas:
- Iegādes pašizmaksas - pirkuma cena plus viss, kas nepieciešams, lai sagatavotu aktīvu lietošanai: piegāde, uzstādīšana, neatskaitāmi nodokļi un nodevas. Atgūstamais PVN te neietilpst.
- Lietderīgās lietošanas ilgums - cik ilgi aktīvs kalpos šim uzņēmumam, nevis tā teorētiskais maksimālais mūžs.
- Likvidācijas (atlikusī) vērtība - cik aktīvs būs vērts pēc šī lietošanas perioda beigām. Praksē bieži vien nulle.
- Nolietojuma sākuma datums - parasti brīdis, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, kas var būt vēlāk nekā pirkuma datums.
Summa, kas jāsadala, ir iegādes izmaksas mīnus likvidācijas vērtība, ko dēvē par amortizējamo summu.
Metodes
Lineārā metode (Straight-line) - vienādas summas katrā periodā:
Gada nolietojums = (Iegādes izmaksas − Likvidācijas vērtība) ÷ Lietderīgās lietošanas ilgums
24 000 € vērta iekārta uz 5 gadiem bez likvidācijas vērtības nozīmē 4 800 € gadā jeb 400 € mēnesī. Tā ir dominējošā metode praksē, jo tā ir vienkārša, prognozējama un godīga attiecībā uz aktīviem, kas nolietojas vienmērīgi.
Atsākotnējā nolietojuma metode jeb degressīvā metode (Declining balance) - fiksēts procents no atlikušās bilances vērtības, tāpēc sākumā izdevumi ir lieli, bet vēlāk mazāki. Divkārši degressīvā metode ar 40% likmi tai pašai iekārtai: 9 600 € pirmajā gadā, tad 5 760 €, tad 3 456 €. Tā ir piemērota aktīviem, kuru vērtība pirmajos gados straujikrītas (transportlīdzekļi, datori), un gadījumos, kad tas sakrīt ar remonta izmaksu dinamiku: augsts nolietojums sākumā, kad uzturēšanas izmaksas ir zemas, un zems nolietojums vēlāk, kad uzturēšanas izmaksas aug.
Ražošanas apjoma metode (Units of production) - nolietojums uz vienu saražoto vienību, nevis uz laika vienību:
Nolietojums uz vienu vienību = (Iegādes izmaksas − Likvidācijas vērtība) ÷ Kopējais plānoto vienību skaits
Šī ir vienīgā metode, kas nerada izdevumus dīkstāves periodā, padarot to par pareizo izvēli iekārtām, kuru nolietojums ir atkarīgs no noslodzes, nevis no kalendāra.
Gadu summas metode (Sum-of-the-years'-digits) - vēl viena paātrinātā metode, kur katra gada īpatsvaru nosaka tā atgriezeniskā pozīcija lietderīgās lietošanas ciklā. Tiek izmantota aizvien retāk, jo degressīvā metode nodrošina līdzīgu rezultātu ar vienkāršākiem aprēķiniem.
| Metode | Izmaksu sadalījums | Vislabāk piemērota |
|---|---|---|
| Lineārā metode | Vienmērīgs | Ēkas, inventārs, vairums iekārtu |
| Degressīvā metode | Vērsta uz sākumposmu | Transportlīdzekļi, IT aparatūra |
| Ražošanas apjoma metode | Atbilst lietojumam | Ražošanas iekārtas |
| Gadu summas metode | Vērsta uz sākumposmu | Vēsturiska prakse |
Piezīme par nodokļiem. Finanšu grāmatvedības nolietojums atspoguļo saimniecisko izmantošanu, savukārt nodokļu nolietojums seko likumā noteiktajām likmēm un termiņiem, kas var atšķirties. Piemēram, Latvijā Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums nosaka maksimālās nolietojuma likmes un periodus pa aktīvu kategorijām. Ja šie rādītāji nesakrīt, finanšu uzskaitē pieturas pie grāmatvedības politikas, bet starpību koriģē uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā. Tieši tāpēc peļņa pirms nodokļu nomaksas 11 200 € apmērā reti rada nodokli tieši 17% apmērā, kā tas norādīts rakstā par peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
Grafiks
Lineārā metode, 24 000 € vērta iekārta, lietderīgais mūžs 60 mēneši, bez likvidācijas vērtības:
| Periods | Mēneša nolietojums | Uzkrātais nolietojums | Bilances vērtība |
|---|---|---|---|
| Sākums | - | 0 | 24 000 |
| 1. mēnesis | 400 | 400 | 23 600 |
| 12. mēnesis | 400 | 4 800 | 19 200 |
| 15. mēnesis | 400 | 6 000 | 18 000 |
| 60. mēnesis | 400 | 24 000 | 0 |
Pievērsiet uzmanību bilancei 15. mēnesī: iegādes izmaksas 24 000 €, uzkrātais nolietojums 6 000 €, bilances vērtība 18 000 €. Tie ir precīzi tie paši rādītāji, kas izmantoti bilances piemērā šajā sērijā. Sākotnējās iegādes izmaksas paliek redzamas, un tā ir apzināta izvēle. Tieši tāpēc uzkrātais nolietojums ir atsevišķs kontra konts, nevis tiešs aktīva konta samazinājums.
Grāmatvedības ieraksti
Iegādes brīdī - nekādu izdevumu, tikai aktīvu maiņa:
| Konts | Debets | Kredīts |
|---|---|---|
| 1220 Iekārtas un mašīnas | 24 000 | |
| 2710 Banka | 24 000 |
Katru mēnesi - koriģējošais ieraksts, kas daļu aktīva pārvērš izdevumos:
| Konts | Debets | Kredīts |
|---|---|---|
| 6206 Pamatlīdzekļu nolietojums un amortizācija | 400 | |
| 1229 Uzkrātais mašīnu un iekārtu nolietojums (−) | 400 |
Te ir vērts ievērot divas lietas. Kredīts nekad neskar kontu 1220, tāpēc sākotnējās izmaksas paliek nolasāmas vienmēr. Turklāt nolietojums ir klasisks bezskaidras naudas izdevums - peļņa samazinās par 400 €, bet bankas konta atlikums nemainās. Tieši tāpēc tas tiek pieskaitīts atpakaļ netiešajā naudas plūsmas pārskatā.
Norakstīšanas (izslēgšanas) brīdī tiek dzēstas gan iegādes izmaksas, gan uzkrātais nolietojums, un starpība pret ieņēmumiem no realizācijas veido peļņu vai zaudējumus:
| Konts | Debets | Kredīts |
|---|---|---|
| 2710 Banka (ieņēmumi) | 20 000 | |
| 1229 Uzkrātais nolietojums | 6 000 | |
| 1220 Iekārtas un mašīnas | 24 000 | |
| 5200 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi (peļņa) | 2 000 |
Kā Nordlet to aprēķina
Aktīvi pieder aktīvu grupām, un grupa nosaka grāmatvedības politiku: aktīvu kontu, uzkrātā nolietojuma kontu, izdevumu kontu (pēc noklusējuma 6206) un noklusējuma lietderīgās lietošanas ilgumu. Izveidojot aktīvu ar POST /v1/assets/assets/create, tas manto šos noklusējuma iestatījumus, tāpēc klēpjdatoru flote tiek konfigurēta vienreiz, nevis katra ierīce atsevišķi.
Nolietojums tiek rēķināts pēc lineārās metodes reizi mēnesī, un formula izmanto atlikušo vērtību pret atlikušajiem mēnešiem:
Mēneša nolietojums = (kopējās izmaksas − likvidācijas vērtība − uzkrātais nolietojums) ÷ atlikušie mēneši
Šai formulai ir nozīme divu iemeslu dēļ. Tā paškoriģējas - ja aktīvs tiek modernizēts (izmantojot /assets/modernize, kas palielina gan izmaksas, gan lietderīgo mūžu), nākamie aprēķini šīs izmaiņas uztver automātiski, neveidojot jaunu grafiku no jauna. Savukārt pēdējais mēnesis sedz visu atlikušo vērtību, tāpēc apaļošanas dēļ pilnībā nolietotam aktīvam nekad nepaliek pāri daži centi.
Ikmēneša process sastāv no diviem izsaukumiem: POST /v1/assets/depreciation/preview parāda, kas tiktu grāmatojams, bet /depreciation/post ieraksta datus grāmatvedībā. Periodu var iegrāmatot tikai vienu reizi katram aktīvam - šis ierobežojums ir iekļauts datubāzē, nevis tikai kodā -, tāpēc nejauša atkārtota palaišana nevar dubultot izdevumus. Iegrāmatojot mēnesi, tiek iegrāmatojums arī katrs iepriekšējais nokavētais mēnesis, sākot no nolietojuma sākuma datuma, katru mēnesi reģistrējot atsevišķi, tāpēc aizmirsts mēnesis tiek automātiski panākts, nevis pazaudēts. Aktīvi automātiski pāriet no active (aktīvs) uz fully_depreciated (pilnībā nolietots), un uz disposed (norakstīts), kad tie tiek izslēgti. POST /v1/assets/assets/dispose reģistrē pārdošanu, utilizāciju vai norakstīšanu ar tās datumu un ieņēmumiem: tas dzēš iegādes izmaksas un uzkrāto nolietojumu, iegrāmato atlikušo bilances vērtību kā norakstīšanas zaudējumus un ieņēmumus kā norakstīšanas peļņu attiecībā pret ieņēmumu prasījumu (grāmatošanas noteikumi assets.disposalLoss, assets.disposalGain un assets.disposalProceeds), un aktīva nolietojuma rēķināšana apstājas. Nolietojumam jābūt iegrāmatotam par katru mēnesi pirms norakstīšanas mēneša. Lietotnes aktīva lapa piedāvā tieši šo pašu formu.
Godīga piekāpšanās: lineārā metode ir vienīgā ieviestā metode. Degressīvā metode, ražošanas apjoma metode un gadu summas metode nav pieejamas, tāpēc aktīvam, kam nepieciešams paātrināts nolietojums, tas jāveic ar manuāliem grāmatvedības ierakstiem.
FAQ
Kas ir nolietojums vienkāršotā valodā?
Ilgtermiņa aktīva iegādes izmaksu sadalīšana pa periodiem, kuros tas tiek lietots, tā vietā, lai iegrāmatotu visas izmaksas uzreiz pirkuma brīdī. Tas saskaņo izdevumus ar ieņēmumiem, kuru radīšanā šis aktīvs palīdz.
Vai nolietojums ietver naudas plūsmu?
Nē. Nauda tika iztērēta aktīva iegādes brīdī. Nolietojums ir šīs agrākās naudas aizplūšanas grāmatvediska sadalīšana laika gaitā, tāpēc tas tiek pieskaitīts atpakaļ peļņai, aprēķinot pamatdarbības naudas plūsmu.
Kāda ir atšķirība starp uzkrāto nolietojumu un nolietojuma izdevumiem?
Nolietojuma izdevumi ir viena perioda summa, kas parādās peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzkrātais nolietojums ir visu līdzšinējo uzkrāto summu kopsumma, kas atrodas bilancē kā kontra aktīvs, samazinot aktīva bilances vērtību, bet neizdzēšot tā sākotnējās izmaksas.
Kura nolietojuma metode man jāizmanto?
Tā, kas atbilst tam, kā aktīvs reāli zaudē vērtību: lineārā metode vienmērīgai lietošanai, degressīvā metode aktīviem, kas zaudē lielāko daļu vērtības sākumposmā, vai ražošanas apjoma metode, ja nolietojums seko ražošanas apjomiem. Konsekvence ir svarīgāka par sarežģītību, jo metodes maiņa maina uzrādīto peļņu.
Vai finanšu grāmatvedības nolietojums ir identisks nodokļu nolietojumam?
Parasti nē. Finanšu grāmatvedības nolietojums atspoguļo jūsu novērtējumu par lietderīgo lietošanas ilgumu, savukārt nodokļu nolietojums seko likumā noteiktajām likmēm un termiņiem. Starpība tiek atrisināta nodokļu aprēķinā, nemainot grāmatvedības kontus.