Kas ir FIFO? Krājumu novērtēšanas metožu salīdzinājums

FIFO (pazīstams arī kā first in, first out jeb pirmais iekšā, pirmais ārā) ir krājumu pašizmaksas plūsmas pieņēmums: pārdodot vienību, jūs norakstāt vecākās joprojām glabāšanā esošās vienības pašizmaksu. Tas sniedz atbildi uz jautājumu, kuram nav fiziskas atbildes. Ja esat iegādājies identiskas preces par 10 €, pēc tam par 12 € un tad par 11 €, un pārdodat vienu no tām, kura pašizmaksa ir atstājusi noliktavu?

Vienības nav atšķiramas, tāpēc grāmatvedība izvēlas noteikumu. Jūsu izvēlētais noteikums ietekmē gan uzrādīto peļņu, gan bilanci, un tieši tāpēc šī izvēle ir grāmatvedības politika, nevis mazsvarīga detaļa.

Kā darbojas slāņi

FIFO katru pirkumu uztver kā slāni ar savu daudzumu un vienības pašizmaksu, un patērē tos saņemšanas secībā.

Sākotnējā pozīcija:

Slānis	Saņemts	Daudzums	Vienības pašizmaksa	Vērtība
1	3. janv.	100	10,00	1 000
2	14. febr.	100	12,00	1 200
3	2. marts	100	11,00	1 100
		300		3 300

Pārdod 150 vienības. FIFO paņem visas 100 vienības no 1. slāņa un 50 vienības no 2. slāņa:

Pārdoto preču pašizmaksa = (100 × 10,00) + (50 × 12,00) = 1 600
Atlikušie krājumi = (50 × 12,00) + (100 × 11,00) = 1 700

1. slānis tagad ir izsmelts, 2. slānī ir palikušas 50 vienības, bet 3. slānis nav aizskarts. Nākamais pārdošanas darījums sāksies no 2. slāņa.

Metožu salīdzinājums

Tie paši trīs pirkumi, tās pašas 150 pārdotās vienības par kopējo summatīvo pārdošanas ieņēmumu 3 000 €:

Metode	Pārdoto preču pašizmaksa	Slēguma krājumi	Bruto peļņa
FIFO	1 600	1 700	1 400
Svērtais vidējais	1 650	1 650	1 350
LIFO (ES nav atļauts)	1 700	1 600	1 300

Svērtais vidējais izmanto vienu vidējo pašizmaksu (3 300 ÷ 300 = 11,00 € par vienību), kas nepārtrauktās uzskaites sistēmā tiek pārrēķināta pēc katra pirkuma. Tā izlīdzina cenu svārstības un ir vieglāk izskaidrojama, taču tās trūkums ir tāds, ka tā nekad neatbilst nevienam reālam darījumam.

LIFO vispirms noraksta jaunāko pašizmaksu. Cenu pieauguma apstākļos tā uzrāda mazāko peļņu un līdz ar to zemāko nodokli, kas ir iemesls, kāpēc šī metode ir iecienīta ASV, taču saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IFRS / IAS 2) tā ir aizliegta, jo atstāj bilancē norādītos krājumus novērtētos par senām cenām, kurām nav saistības ar pašreizējām izmaksām. ES uzņēmumi, kas sagatavo pārskatus saskaņā ar IFRS vai ar tiem saskaņotiem valsts gada pārskatu likumiem, to izmantot nevar, un Lietuvas biznesa grāmatvedības standarti atļauj FIFO un svērto vidējo.

Ievērojiet likumsakarību: cenām pieaugot, FIFO uzrāda lielāku peļņu un aktuālāku krājumu vērtību. Vecākas un lētākas izmaksas nonāk peļņas vai zaudējumu aprēķinā, savukārt jaunākas un dārgākas izmaksas paliek bilancē. Cenu krišanas gadījumā situācija mainās pretēji. Neviena no metodēm nav "konservatīva" visos apstākļos.

Izvēle starp FIFO un svērto vidējo

• FIFO atbilst fiziskai preču plūsmai visam, kam ir derīguma termiņš vai kas ir ātrbojīgs, saglabā bilances krājumus tuvu pašreizējai pašizmaksai un veido revīzijas izsekojamību (audit trail), kur katra pārdošanas darījuma pašizmaksa izsekojama līdz konkrētai saņemšanai.
• Svērtais vidējais ir piemērots birstošām precēm un viendabīgiem vairuma produktiem, mazina svārstīgu iepirkuma cenu ietekmi uz peļņu un prasa mazāku grāmatvedības apjomu.

Neatkarīgi no izvēlētās metodes ir jāievēro divi ierobežojumi. Konsistence: jūs nevarat mainīt metodes katru gadu atkarībā no tā, kura uzrāda labāku rezultātu. Un novērtēšana zemākajā no pašizmaksas un neto realizācijas vērtības: ja krājumu vērtība ir zemāka par to pašizmaksu, tie tiek norakstīti, jo pašizmaksas plūsmas pieņēmumi nosaka pašizmaksu, nevis vērtību.

Nepārtrauktā (perpetual) un periodiskā uzskaite

Nepārtrauktā (perpetual) sistēma atjaunina krājumus un pārdoto preču pašizmaksu katrā darījumā, tāpēc abi rādītāji jebkurā brīdī ir pareizi. Periodiskā sistēma veic krājumu skaitīšanu perioda beigās un nosaka pārdoto preču pašizmaksu, aprēķinot starpību:

Pārdoto preču pašizmaksa = Sākuma krājumi + Pirkumi − Slēguma krājumi

Periodiskā uzskaite ir lētāka un mazāk pārskatāma – jūs nevarat uzzināt savu bruto peļņas maržu, pirms neesat veikuši inventarizāciju, un preču iztrūkums nav redzams, jo tas klusām ieplūst pārdoto preču pašizmaksā. Nepārtrauktā uzskaite ir standarts jebkurā reāllaika sistēmā, un tā ļauj vispār atklāt krājumu neatbilstību: jūsu uzskaite rāda 300 vienības, inventarizācija uzrāda 297, un starpība ir reāls notikums, kas prasa skaidrojumu.

Kā darbojas Nordlet FIFO dzinējs

Krājumu uzskaite ir nepārtraukta un darbojas pēc FIFO principa, un tā ir ieviesta kā reāli pašizmaksas slāņi, nevis kā mainīgais vidējais rādītājs.

Katra ienākošā kustība – pirkuma saņemšana, ražošanas izvade, krājumu pārpalikums – izveido kustības rindu, kurā ir norādīts daudzums, vienības pašizmaksa un atlikušais daudzums. Kad krājumi tiek patērēti, dzinējs atlasa slāņus, kuru atlikušais daudzums ir lielāks par nulli, sakārtojot tos pēc datuma un pēc tam izveides secības, un samazina katra slāņa atlikušo daudzumu, līdz nepieciešamais apjoms ir nodrošināts. Patēriņš, kas aptver trīs slāņus, veido pašizmaksu no trim dažādām vienības pašizmaksām, precīzi tāpat kā iepriekš apskatītajā piemērā.

Šim dizainam ir sekas, kuras ir noderīgi zināt:

• Krājumu vērtība vienmēr ir atvasināma kā atlikušā daudzuma un vienības pašizmaksas reizinājumu summa visos atvērtajos slāņos. To atspoguļo POST /v1/reports/stock-balance un tas saskan ar krājumu kontu galvenajā grāmatā, jo pārdoto preču pašizmaksa tiek iegrāmatota patēriņa brīdī.
• Krājumu vecuma analīze (aging) ir reāla, nevis aplēsta: /v1/reports/stock-aging sadala atlikušos slāņus pa grupām atbilstoši to saņemšanas datumam, tāpēc varat redzēt, ka krājumos par 12 500 € ir 3 000 €, kas saņemti pirms vairāk nekā 90 dienām.
• Iegādes papildu izmaksas koriģē pašus slāņus. Pēc saņemšanas sadalītie pārvadājuma izdevumi palielina to slāņu vienības pašizmaksu, kuros joprojām atrodas krājumi – jau pārdotās vienības netiek atpakaļejoši pārrēķinātas, kas ļauj slēgtajiem periodiem palikt slēgtiem.
• Nepietiekami krājumi tiek noraidīti, nevis iegrāmatoti ar negatīvu atlikumu, tāpēc grāmatvedībā nekad nevar parādīties krājumi, kas reāli nepastāv.

Godīgs apjoma novērtējums: FIFO ir vienīgā ieviestā pašizmaksas plūsmas metode. Nav svērtā vidējā opcijas un nav specifiskās identifikācijas izsekošanas pēc sērijas numuriem, un krājumi tiek novērtēti pašizmaksā – automātiska norakstīšana līdz neto realizācijas vērtībai ir jāveic ar manuālu žurnāla ierakstu, pamatojoties uz krājumu vecuma pārskatu.

FAQ

Ko grāmatvedībā nozīmē FIFO?

Pirmais iekšā, pirmais ārā: vecāko krājumu vienību pašizmaksa tiek norakstīta uz pārdoto preču pašizmaksu vispirms, atstājot jaunāko iepirkumu izmaksas slēguma krājumos. Tas ir pašizmaksas plūsmas pieņēmums, un tas neprasa precēm fiziski pārvietoties šādā secībā.

Vai FIFO ir tas pats, kas fiziski pārdot vecākos krājumus vispirms?

Nē, lai gan bieži vien tās sakrīt. FIFO attiecas uz to, kura pašizmaksa tiek iekļauta izdevumos; fiziskā rotācija ir noliktavas prakse. Jūs varat piemērot FIFO aprēķinu, vienlaikus nosūtot to kasti, kas atrodas vistuvāk izejai.

Kāpēc LIFO nav atļauts Eiropas Savienībā?

IAS 2 to aizliedz, jo šī metode atstāj bilances krājumus novērtētos par novecojušām izmaksām, nepatiesi atspoguļojot faktiski turēto krājumu vērtību. ES normatīvie akti, kas saskaņoti ar IFRS, ievēro šo pašu aizliegumu – FIFO un svērtais vidējais ir vienīgās pieņemtās metodes.

Vai FIFO nodrošina lielāku peļņu nekā svērtais vidējais?

Ja iepirkuma cenas pieaug, jā – FIFO iekļauj pārdoto preču pašizmaksā vecākas un lētākas izmaksas, bet jaunākas un dārgākas izmaksas atstāj krājumos. Cenu krišanas gadījumā šī sakarība mainās. Neviena metode nav universāli konservatīvāka.

Vai es varu mainīt krājumu novērtēšanas metodes?

Tikai ar pamatotu iemeslu un atbilstošu atklāšanu finanšu pārskatā. Konsistence ir galvenais grāmatvedības princips tieši tāpēc, ka metodes maiņa maina uzrādīto peļņu, un mērķtiecīga metodu mainīšana ir tas, ko šis princips nepieļauj.