Bruto peļņa pret saimnieciskās darbības peļņu un tīro peļņu

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā peļņa tiek norādīta trīs reizes, un šie trīs rādītāji sniedz atbildes uz trim dažādiem jautājumiem. Bruto peļņa atbild uz jautājumu, vai produkts pelna naudu. Saimnieciskā darbības peļņa atbild uz jautājumu, vai uzņēmums pelna naudu. Savukārt tīrā peļņa atbild uz jautājumu, vai akcionāri pelna naudu.

Šo jēdzienu sajaukšana ir iemesls, kāpēc uzņēmumi secina, ka tiem ir cenu noteikšanas problēma, lai gan patiesībā tā ir netiešo izmaksu (overhead) problēma.

Peļņas līmeņi

Katrs nākamais līmenis atskaita vēl vienu izmaksu kategoriju:

Ieņēmumi
  − Pārdotās produkcijas pašizmaksa        → Bruto peļņa
  − Pārdošanas un administrēšanas izmaksas → Saimnieciskās darbības peļņa
  ± Citi un finanšu rezultāti
  − Uzaņēmuma ienākuma nodoklis          → Tīrā peļņa

Izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu no šīs sērijas, izteiktu eiro:

Līmenis	Summa	Rentabilitāte
Pārdošanas ieņēmumi	180 000	-
Pārdotās produkcijas pašizmaksa	−104 000
Bruto peļņa	76 000	42,2%
Pārdošanas izmaksas	−21 000
Administrēšanas izmaksas	−43 800
Saimnieciskās darbības peļņa	11 200	6,2%
Pārējās darbības rezultāts	+600
Finanšu darbības rezultāts	−600
Peļņa pirms nodokļu nomaksas	11 200	6,2%
Uzaņēmuma ienākuma nodoklis	−1 800
Tīrā peļņa	9 400	5,2%

Katrs rentabilitātes rādītājs tiek aprēķināts, attiecīgo peļņas līmeni dalot ar ieņēmumiem. Trīs skaitļi, trīs dažādas diagnozes.

Bruto peļņa - vai produkts darbojas?

Bruto peļņa = ieņēmumi − pārdotās produkcijas pašizmaksa.

Pārdotās produkcijas pašizmaksa ietver konkrēto pārdoto preču vai pakalpojumu tiešās izmaksas: preču iepirkuma vai ražošanas pašizmaksu, tiešo darba samaksu un tiešās ražošanas netiešās izmaksas. Šīs izmaksas mainās proporcionāli apjomam - pārdodot divreiz vairāk, tās aptuveni dubultojas.

Bruto rentabilitāte ir uzņēmuma pamatrādītājs, jo tā nosaka griestus visiem pārējiem rādītājiem. Bruto rentabilitāte 42,2% apmērā nozīmē, ka no katriem 100 € ieņēmumu paliek 42,20 €, ko novirzīt visu netiešo izmaksu segšanai un peļņas gūšanai. Ja netiešās izmaksas veido 36 € uz katriem 100 € ieņēmumu - kā tas ir šajā piemērā -, uzņēmums strādā veiksmīgi. Ja bruto rentabilitāte nokrītas līdz 30%, to nespēsglābt nekāda stingra izmaksu kontrole.

Bruto rentabilitātes izmaiņas vienmēr izraisa viens no četriem faktoriem: pārdošanas cenas, izejvielu un materiālu izmaksas, produkcijas struktūra vai piešķirto atlaižu apjoms. Tās nekad nav saistītas ar to, ka "birojs ir par dārgu".

Klasifikācijas slazds. Tas, vai konkrētas izmaksas tiek grāmatotas pašizmaksā vai administrēšanas izmaksās, maina bruto peļņu, bet nemaina tīro peļņu ne par centu. Ražošanas vadītāju algas, piegādes izmaksas, noliktavas īre - visus šos posteņus var pamatot abās pozīcijās. Būtiski ir izvēlēties vienu metodi un to nemainīt klusītēm, jo bruto peļņa, kas uzlabojusies tikai izmaksu pārcelšanas dēļ, ir mits, ko uzņēmums stāsta pats sev. Tāpat tas ir iemesls, kāpēc, salīdzinot bruto rentabilitāti starp dažādiem uzņēmumiem, ir jāievēro piesardzība.

Saimnieciskās darbības peļņa - vai uzņēmums darbojas?

Saimnieciskās darbības peļņa = bruto peļņa − pārdošanas un administrēšanas izmaksas.

Šajā posmā tiek atskaitītas netiešās izmaksas: ar ražošanu tieši nesaistītās algas, īre, programmatūra, mārketings, nolietojums un profesionālo pakalpojumu maksa. Tās ir perioda izmaksas, kas ir piesaistītas kalendārajam laikam, nevis pārdotajām vienībām, un tās lielā mērā saglabājas nemainīgas neatkarīgi no tā, vai uzņēmums kaut ko pārdod vai nē.

Saimnieciskās darbības peļņa ir visprecīzākais pašas uzņēmējdarbības rādītājs, jo tā neietver finansēšanas un nodokļu izmaksas. Divi uzņēmumi ar identiskiem darbības rādītājiem, no kuriem viens nav parādā, bet otrs ir stipri aizņēmies, uzrādīs vienādu saimnieciskās darbības peļņu, bet būtiski atšķirīgu tīro peļņu. Tieši tāds ir šī rādītāja uzdevums - tas ļauj novērtēt uzņēmējdarbību neatkarīgi no tā, kā tā tiek finansēta un kur tā maksā nodokļus.

Šo līmeni arī reāli kontrolē uzņēmuma vadība. Procentu likmes un nodokļu likumdošana tiek dota, savukārt starpība starp bruto un saimnieciskās darbības peļņu ir vadības lēmumu kopums.

Kur šajā sistēmā iederas EBITDA. EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojuma ir saimnieciskās darbības peļņa, kurai pieskaitīts atpakaļ nolietojums un amortizācija. Šis rādītājs ir populārs, jo tas aptuveni atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmas ģenerēšanu un novērš uzņēmuma aktīvu amortizācijas politikas ietekmi. Tomēr tas ir bīstams šī paša iemesla dēļ: nolietojums ir reālas izmaksas, kas vienkārši samaksātas agrāk, un uzņēmums, kura vērtība tiek noteikta pēc EBITDA, var izskatīties lieliski, vienlaikus nemanāmi nolietojot iekārtas, no kurām tas ir atkarīgs. Tā ir noderīga metrika starpuzņēmumu salīdzināšanai, bet tā neaizstāj ne saimnieciskās darbības peļņu, ne naudas plūsmas pārskatu.

Tīrā peļņa - kas patiesībā pieder īpašniekiem

Tīrā peļņa = peļņa pirms nodokļu nomaksas − uzņēmuma ienākuma nodoklis, ņemot vērā arī citus un finanšu rezultātus.

Šeit ir iekļauts viss: aizdevējiem samaksātie procenti, valūtas kursu svārstības, ieguvumi un zaudējumi no aktīvu atsavināšanas, kā arī uzņēmuma ienākuma nodoklis. Tas, kas paliek pāri, ir akcionāru atdeve - summa, kas palielināt pašu kapitālu un kļūst pieejama (ievērojot juridiskos ierobežojumus) sadalīšanai. Tā nonāk tieši nesadalītajā peļņā.

Divas īpašības bieži vien pārsteidz cilvēkus. Pirmā - tīrā peļņa ir visnepastāvīgākā no trim peļņas formām, jo viens vienīgs aktīvu pārdošanas darījums vai valūtas kursa svārstība to var būtiski mainīt, kamēr pamatā esošais bizness paliek nemainīgs. Otrā - nodoklis reti sakrīt ar nominālo likmi, kas reizināta ar peļņu pirms nodokļu nomaksas. Piemēram, šeit norādītie 1 800 € no 11 200 € peļņas veido 16,1%, nevis Lietuvas 17%, jo nodoklis tiek aprēķināts no apliekamā ienākuma, kas atšķiras no grāmatvedības peļņas, ņemot vērā ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas, atvieglojumus un pagaidu starpības.

Trīs rādītāju lasīšana kopā

Diagnoze ir atkarīga no tā, kurš rādītājs ir mainījies:

Simptoms	Iespējamais cēlonis
Bruto rentabilitāte krītas, saimnieciskās darbības rentabilitāte krītas par tikpat daudz	Cenas, izejvielu izmaksas vai atlaižu politika
Bruto rentabilitāte nemainās, saimnieciskās darbības rentabilitāte krītas	Netiešās izmaksas aug straunāk nekā ieņēmumi
Saimnieciskās darbības rentabilitāte nemainās, tīrā rentabilitāte krītas	Finansēšanas izmaksas, valūtas kursi vai nodokļi
Visi trīs rādītāji aug, naudas līdzekļi samazinās	Izaugsme patērē apgrozāmo kapitālu - pārbaudiet debitoru parādus un krājumus

Šī pēdējā rinda ir tā, kuru ir vērts iegaumēt. Augoša rentabilitāte apvienojumā ar sarūkošiem naudas līdzekļiem nav pretruna; tas ir tipisks augoša uzņēmuma modelis, kas kreditē savus klientus, un peļņa pati par sevi to nekad neatklās.

Kā tiek iegūti starpsummas rādītāji

Sistēmā Nordlet tās nav manuālas grupas. POST /v1/reports/financial-statements atgriež peļņas vai zaudējumu aprēķina datus ar jau aprēķinātiem līmeņiem - pārdošanas ieņēmumiem, pārdotās produkcijas pašizmaksu, bruto peļņu, pārdošanas izmaksām, administrēšanas izmaksām, saimnieciskās darbības peļņu, pārējo un finanšu darbības rezultātu, peļņu pirms nodokļu nomaksas, uzņēmuma ienākuma nodokli un tīro peļņu.

Kontējumu sasaiste balstās uz kontu plānu: standarta Lietuvas kontu plānā ieņēmumi nāk no 50. kontu grupas, pārdotās produkcijas pašizmaksa no 60., pārdošanas izmaksas no 61., administrēšanas izmaksas no 62., finanšu posteņi no 53./58. un 68., bet uzņēmuma ienākuma nodoklis no 69. grupas. No tā izriet divi praktiski secinājumi: izmaksu grāmatošana pareizajā kontā nodrošina starpsummu jēgu, savukārt pielāgots kontu plāns pirms rādītāju izmantošanas ir jāpārbauda pret finanšu pārskatu. Tā kā viss izriet no galvenās grāmatas, katru rādītāju iespējams sadalīt atpakaļ līdz atsevišķiem grāmatojumiem, kas to veidojuši.

FAQ

Kāda ir atšķirība starp bruto peļņu un tīro peļņu?

Bruto peļņa atskaita tikai pārdoto preču vai pakalpojumu pašizmaksu un mēra, vai pats produkts ir pelnošs. Tīrā peļņa atskaita arī visas pārējās izmaksas - netiešās izmaksas, finansēšanu un nodokļus -, parādot to, kas paliek īpašniekiem. Bruto peļņa nosaka griestus, bet tīrā peļņa ir gala rezultāts.

Vai saimnieciskās darbības peļņa ir tas pats, kas EBIT?

Vairumā gadījumu jā - gan EBIT (peļņa pirms procentiem un nodokļiem), gan saimnieciskās darbības peļņa apstājas pirms finansēšanas un nodokļu pozīcijām. Nelielas atšķirības var rasties tajā, kā tiek traktēti "pārējie" saimnieciskās darbības ieņēmumi vai izdevumi, tāpēc uzņēmumam, salīdzinot sevi ar konkurentiem, ir jāpārbauda katra rādītāja saturs.

Kāpēc EBITDA nav tas pats, kas naudas plūsma?

Tāpēc, ka EBITDA ignorē apgrozāmā kapitāla izmaiņas, kapitāla izdevumus, kā arī reāli samaksātos nodokļus un procentus. Tā pieskaita atpakaļ nolietojumu tā, tarsi aktīvs būtu iegūts par brīvu, lai gan patiesībā nauda tika samaksāta aktīva iegādes brīdī. Izmantojiet EBITDA kā salīdzinošu metriku, bet naudas plūsmas pārskatu - lai saprastu, kas reāli noticis ar naudu.

Vai uzņēmumam var būt pozitīva bruto peļņa un negatīva tīrā peļņa?

Jā, tas notiek regulāri - tā ir visizplatītākā zaudējumu forma. Produkti pelna naudu, bet netiešās izmaksas, procenti vai nodokļi patērē vairāk, nekā bruto peļņa spēj segt. Šīs problēmas risinājums atšķiras no bruto rentabilitātes problēmas risinājuma, un tieši tāpēc peļņas līmeņi tiek atskaitīti un uzrādīti atsevišķi.

Kāpēc uzņēmuma ienākuma nodoklis nesakrīt ar nodokļa likmi, kas reizināta ar peļņu pirms nodokļu nomaksas?

Tāpēc, ka nodoklis tiek aprēķināts no apliekamā ienākuma, nevis grāmatvedības peļņas. Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas, nodokļu atvieglojumi, uzkrātie nodokļu zaudējumi un pagaidu starpības rada atšķirību starp šiem rādītājiem, tāpēc faktiskā likme gandrīz vienmēr atšķiras no likumā noteiktās likmes.